trešdiena, 2011. gada 26. janvāris

Borshch Light.


Ar to boršču gan ir jautri - sāku meklēt īsto recepti, atradu 100 un vienu variantu. Kam paprasīsi, katram sava versija, kādam jābūt Ukrainas virtuves šedevram: ar zoss gaļu, ar pupiņām, bietēm, jāsautē skābā krējumā... un katrs variants – Vienīgais Īstais! 


sestdiena, 2011. gada 22. janvāris

Filozofiska karbonāde.

„Ēdiet paši savu veģetāro!” – tā mums teica mūsu vīrieši, un aizgāja pie ledusskapja.  Izsalcis vīrietis ir gluži kā bērns, tikai ar vīrieti ir daudz sarežģītāk. Bērnu tu pabarosi, un viņš nomierināsies, savukārt vīrietis vēl kādu nedēļu aizdomīgi skatīsies uz tevi un uztverot tavu skatienu, pārspīlēti skaļi nopūtisies. Sieviete, kura uzdrošināsies vakariņām pagatavot (trakā!)  tvaicētos burkānus, visdrīzāk atlidoja no citas planētas  veikt slepeno misiju – pārbaudīt zemes iedzīvotāju izturību pret  spīdzināšanu. Savā planētā vīrieši beidzās, un viņas ķērās klāt mūsējiem.
Vienīgā iespēja neizgāzties – karbonāde. Tas ir ēdiens, kas pavada Latvijas  vīrieti visu mūžu: dzimšanas dienas, kāzas, vārda dienas, izlaidumi, visur tev pasniegs kartupeļus, sautētos kāpostus un KARBONĀDI! Pat itāļu restorānos ēdienkartē var atrast kaut ko līdzīgu, vai tad citādi var būt?

svētdiena, 2011. gada 16. janvāris

Kārumnieka brokastis.

Tas atkal būs kaut kas no bērnības. Droši vien tava mamma arī gatavoja saldās grenkas  brokastīm? Šodien piedāvāju saldāku un interesantāku variantu.

Buritos Aļesjas gaumē.


Manas draudzenes Aļesjas Dzimšanas Dienas ēdienkarti  sākām domāt pirms 3 mēnešiem. Latvijas iecienītākais ēdiens – šašliks – laika apstākļu dēļ  īsti nederēja (mūs apbērtu ar sniegu ātrāk, nekā šašliks būtu gatavs). Domājām arī par suši, kas arī jau pieder pie tautas ēdieniem. Bet vīriešus ar to nepabarosi. 
Tad atcerējos, ka  Amerikā apmeklēju meksikāņu restorānu un biju sajūsmā! Garšīgi, vienkārši, sātīgi un interesanti, tieši tas, kas vajadzīgs ziemas Dzimšanas Dienas vakaram.

otrdiena, 2011. gada 11. janvāris

„EZĪŠI’’. Gaļas bumbiņas tomātu-krējuma mērcē.

Šodien gatavojam otro ēdienu - gaļas bumbiņas, tefteļus jeb, kā mana māmiņa sauca, ‘’Ezīšus’’. Viņa tos gatavoja, kad es biju maza un likās, ka nekas nevar būt garšīgāks par šo ēdienu. ‘’Ezīšus’’ esmu gatavojusi ne vienu vien reizi, bet tikpat garšīgi kā bērnībā māmiņai man ne reizi nav sanākuši.


svētdiena, 2011. gada 9. janvāris

Soļanka Jūlītes gaumē.

Sniegota un auksta ziema, ir īstais laiks, lai ģimenei pagatavotu sātīgu un sasildošu zupu, tāpēc savam pirmajam ierakstam es izvēlējos soļanku. Šī zupa ir ēdiens, kas neapnīk un kas katru reizi sanāk savādāk.